Cilvēks un daba

Nobeigums

tā sekām.

objektus no elementārdaļiņām līdz galaktiskiem objektiem. Bieži ar jēdzienu "daba"

saprot visu, kas mums ir apkārt uz Zemes ("dabīgs"), izņemot to, ko ir radījis cilvēks ("mākslīgs").

Dabas iedalījums:
Dzīvā daba jeb dzīvība — organismu apkopojums. Dzīvā daba apvienojas ekosistēmās, kas veido biosfēru. Dzīvība sevi atražo uz replikāciju un mutāciju pamata.
Nedzīvā daba ir pārējā matērija un enerģija, lai gan tās elementus izmanto dzīvā daba sevis uzturēšanai.

Daba nepārtraukti mainās, atrodas nepārtrauktā kustībā: kustas planētas un zvaigznes, upes maina gultni, augi un dzīvnieki aug un attīstās.

darbu. Cilvēks radījis pilsētas un ciemus, uzcēlis fabrikas un rūpnīcas,

uzaris un apsējis laukus, izgudrojis dažādas mašīnas. Cilvēkam iepazīstot dabu, radušās dažādas zinātnes.

Pētot pārmaiņas, kuras norisinās dabā, zinātnieki konstatējuši, ka visas pārmaiņas dabā norisinās likumsakarīgi, t.i., katrai parādībai vienmēr eksistē kāds cēlonis. Piemēram, dažādi ķermeņi krīt virzienā uz Zemi tādēļ, ka tos pievelk Zeme, dienas un nakts mija saistīta ar Zemes griešanos ap savu asi, viens no vēja rašanās cēloņiem ir gaisa nevienmērīga sasilšana.

izmantot tos cilvēka vajadzībām. Dabas zinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks

arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām. Dabas parādību zinātnisks izskaidrojums rada iespēju cīnīties pret reliģiskiem aizspriedumiem.

Dabas zinātnes ir:
fizika;
ķīmija;
bioloģija un vēl citas.

redzēt to, ka Daba ir mierīga un dižena, tā vienmēr

ir tāda - pat tad, kad jūrā vai uz sauszemes plosās viesuļvētra, pat tad, kad lietus gāž straumēm un apkārtni satricina pērkona dārdi. Tajā visā jūtams diženums un miers un spēks. Cilvēks ir dabas bērns, kas civilizācijas procesā kļuvis par dabas pretmetu. Viņa uzvedībā nav spēka, nav varenības - toties ir milzīgs daudzums rosīšanās un nemiera. Tieši šis nemiers, kas ir cilvēkos, tieksme izmantot visu savā labā, nedodot tikpat kā neko pretī, padara cilvēku par dabas ienaidnieku.
Iespējams, ka cilvēki, lietojot mūsdienu tehnoloģijas, kas kaitē dabai, pat neiedomājas, ka dabai nodarītais ļaunums var būt pārāk liels un šis kaitējums var sagraut līdzsvaru dabā. Izplūdes gāžu daudzuma un atmosfēras piesārņojuma dēļ zinātnieki paredz, ka temperatūra šajā gadsimtā varētu paaugstināties par 4 grādiem. Šī klimata izmaiņa var novest pie milzīgām, iespējams neatgriezeniskām izmaiņām uz zemes, piemēram, plūdiem. Šīs izmaiņas skartu arī cilvēci, kas ir dabas daļa. Ņemot vērā bojāgājušo cilvēku skaitu lielākajos plūdos pasaulē (1970. g., Bangladeša– ap 1000000 bojā gājušo, 1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā 900000 bojā gājušo, 1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500000 bojā gājušo, 1642. g., Hunaņas province, Ķīna – vairāk nekā 300000 bojā gājušo,1099. g., Anglija un Nīderlande – 100 000 bojā gājušo), šī dabas katastrofa varētu radīt lielu upuru skaitu, taču ciestu ne tikai cilvēki, bet arī dzīvā radība, dzīvnieku un augu valsts.

ka ne vienmēr tie atjaunojas paši no sevis. Tādejādi, nepārtraukti

lietojot šos resursus, noris dabas resursu izsīkšana. Cilvēki izmanto augsni, derīgos izrakteņus, mežus. Meži ir atjaunojams dabas resurss, taču mežu atjaunošanas darbi notiek 10 reizes lēnāk nekā to izciršana, un, ja izciršanas apjomi nesamazināsies un tempi nepalēnināsies, cilvēce zaudēs vērtīgos mežus. Pasaules zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai pasaulē vismaz 20-25% sauszemes teritorijas jāklāj mežiem. Meži var glābt pasauli no globālās sasilšanas vai vismaz palēnināt šo procesu. Koki ir dabiski oglekļa dioksīda patērētāji (viena no gāzēm, kas rada tā saucamo siltumnīcas efektu). Koku iznīcināšana ne tikai likvidē oglekli, dedzināšana izdala atmosfērā vēl papildu oglekļa dioksīdu līdz ar metānu, vēl vienu no siltumnīcas gāzēm. Ja mežu izciršana turpināsies līdzšinējos tempos, tie visi izzudīs jau šajā gadsimtā, graujoši ietekmējot pasaules klimatu un daudzas dzīvnieku un augu sugas.
Vides piesārņojums, kas spēj apdraudēt mūsu planētu un dabu, kļuvis par vienu no nozīmīgākajām problēmām. Cilvēka nelabvēlīgās ietekmes uz vidi var izpausties kā atkritumu uzkrāšanās, augsnes un ūdeņu piesārņošana, skābo nokrišņu veidošanās, jūru piesārņojums, globālās sasilšanas draudi. Var tikt ietekmēti arī citi dzīvie organismi, biosfēra, atmosfēra un uz Zemes noritošo procesu kopums. Vislielāko pasaules mēroga piesārņojumu rada nafta un naftas produkti. Naftas piesārņo gan atmosfēru, gan Pasaules okeānu. Lielāko gaisa piesārņojumu rada automobiļu un lidmašīnu iekšdedzes dzinēji.
Taču cilvēki galvenokārt domā par sava labuma gūšanu nevis par to, kā tiek piesārņota vide. Mūsdienu cilvēkam pirmajā vietā ir materiālais labums, ko var gūt no apkārtējās vides, un ir tikai neliela daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi domā arī par dabas aizsardzību, atjaunošanu un rūpēšanos par dabu. Darot pāri dabai, cilvēki neiedomājas, ka dara pāri paši sev, jo mēs katrs taču esam dabas daļa.