Berzes spēks

galda kājas saskaras ar grīdu, automobilis — ar ceļa virsmu,

laiva — ar ūdeni u.c. Starp saskarvirsmu molekulām notiek mijiedarbība, kas rada pretestību viena ķermeņa kustībai attiecībā pret otru. Šo pretestību sauc par berzi. Ķermeņu mijiedarbības spēku, kas darbojas paralēli saskarvirsmai, sauc par berzes spēku. Ja starp ķermeņu saskarvirsmām nav šķidruma starpslāņa, tad pastāv sausā berze (1. att.). Ja starp ķermeņiem ir šķidruma starpslānis, tad pastāv slapjā jeb viskozā berze (2. att.).

un rites berze.
Miera berze ir tad, kad ķermenim ir jāpārvar berzes spēks,

lai tas sāktu kustēties, piemēram, sākot stumt kādu priekšmetu pa kāda cita ķermeņa virsmu.
Slīdes berze rodas tad, kad viens ķermenis slīd pa otru. Šādu berzi var novērot, piemēram, slidojot, kad slidu asmeņi slīd pa ledus virsmu, šai piemērā berze tiek maksimāli samazināta, šī iemesla dēļ notiek slīdēšana.
Rites berze rodas vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni. To var novērot, piemēram, gultņos un citur.

uz zemes, grīdas, galda un citām virsmām arī tad, ja

balsta virsma nav pilnīgi horizontāla. Tikai tāpēc, ka pastāv miera berze, varam iet, sēdēt uz krēsla utt. Ja spēks, kas darbojas uz ķermeni paralēli ķermeņu saskarvirsmai, ir lielāks nekā maksimālais miera berzes spēks, tad ķermenis sāk slīdēt. Berzes spēku, kas darbojas uz slīdošu ķermeni, sauc par slīdes berzes spēku. Tas vienmēr ir vērsts pretēji ķermeņa kustības virzienam. Piemēram, klucītis atrodas uz galda virsmas (3.att.). Šeit slīdes berzes spēks Fb =μ Fr , kur Fb — slīdes berzes spēks, µ — slīdes berzes koeficients, Fr — normālās reakcijas spēks.

rezultātā rodas siltums", šis apgalvojums ir patiess, no fizikas viedokļa

ar berzes palīdzību ir ne tikai iespējams iegūt siltumu, bet pat iegūt uguni. To var izdarīt ar vairākām elementārām sentēvu metodēm, viena no tām ir paņemt praula klucīti, novietot to stabili, tā, lai tas nekustētos, un ar sausu koka nūjiņas galu virpināt pa šo klucīti, jo ātrāk virpina, jo rodas lielāks siltums, kad siltuma temperatūra sasniedz zināmu līmeni, berzēšanas vieta uzliesmo.
Berzes rezultātā radušos siltuma daudzumu Q var aprēķināt, izmantojot enerģijas nezūdamības likumu.
Katram priekšmetu pārim ir cits berzes koeficients. Ja priekšmets ir pilnīgi gluds, tad slidinot tik pat gludu priekšmetu pa tā slīdvirsmu, gandrīz nerodas berze, un priekšmeta ātrums praktiski nesamazinās.

saista sakarība:
ur Fb - slīdes berzes spēks, Fr - virsmas reakcijas spēks

un  - u slīdes berzes koeficients.
Slīdes berzes spēks, kas darbojas uz ķermeni, ir proporcionāls atbalsta virsmas reakcijas spēkam. Slīde rodas vienam ķermenim slīdot pa otra ķermeņa virsmu. Spēku, kas tajā laikā kavē kustību, sauc par slīdes berzes spēku. Slīdes berzes spēku nosaka ķermeņa svars. Ķermenis ar savu svaru noslogo atbalsta virsmu. Tas izraisa atbalsta virsmas reakciju, ar kuru tā darbojas uz ķermeni. Uz horizontālas virsmas atbalsta reakcijas spēks Fr pēc trešā Ņūtona likuma ir vienāds ar ķermeņa svaru Fr = mg.

var panākt eļļojot berzē esošās virsmas, pārejot no slīdes berzes

uz rites berzi (piemēram, izmantojot gultņus) vai arī izvēloties piemērotus materiālus kuriem ir mazāka savstarpējā berze.