F aktori kas ietekme uz manu veselibu

būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanai. Tie nodrošina normālu organisma

attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod možumu un paaugstina darba spējas. Ir sen noskaidrots, ka pateicoties mazkustīgam dzīves veidam var attīstīties un progresēt vairākas nopietnas slimības, piemēram, sirds – asinsvadu slimības, aptaukošanās, cukura diabēts. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.
Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – mēs visi labi zinām, ka bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes.
Kāpēc mums ir nepieciešamas kustības? Ir zināms, ka cilvēka attīstība ar notikusi pateicoties darbam. Tādejādi daudzveidīgās muskuļu kustības ir cieši saistītas ar organisma atsevišķu orgānu un to sistēmu funkciju. Kustības palielina vielmaiņas procesu aktivitāti, kā rezultātā tiek stimulēta elpošana un asinsrite. Tās labvēlīgi ietekmē ikvienu orgānu sistēmu, tādejādi nodrošinot pilnvērtīgu organisma funkciju. Kustības būtiski ietekmē:
skeleta muskuļu sistēmu
nervu sistēmu,
elpošanas sistēmu,
sirds - asinsrites sistēmu,
gremošanas orgānu sistēmu,
iekšējās sekrēcijas dziedzeru (endokrīno) sistēmu.

ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām, kā

redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru; nopietnas slimības, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.  Strādājot ar datoru, cilvēks lielāko darba dienas laiku pavada sēdus. Šādā piespiedu stāvoklī organismā samazinās enerģijas patēriņš, palēninās asinsrite, atslābinās muguras muskuļi un samazinās jostas daļas izliekums - veidojas t.s. plakanā mugura. Rezultātā spiediens uz starpskriemeļu diskiem palielinās un var rasties sāpes mugurā. Lai noturētu ķermeni sēdus stāvoklī, muskulatūrai visu laiku jāatrodas sasprindzinātā stāvoklī (t.s. statiskā slodze). Muskuļi šādu statisko slodzi spēj ilgstoši izturēt tikai tad, ja tā ir neliela. Statiskās slodzes gadījumā muskuļi, cīpslas, nervi un locītavas netiek pietiekami apasiņoti, rodas vielmaiņas traucējumi, sāpes, nogurums, saspringums un citas sūdzības (rodas RSI – ATKĀRTOTĀS SASTIEPUMA TRAUMAS). Statiskā slodze rodas arī roku muskuļiem, piemēram, strādājot ar peli t.s. peles slimībai raksturīgs ir pastiprināts nogurums, asas, dedzinošas sāpes, tirpšana plaukstās. Visbiežāk šīs sūdzības raksturīgas tādos gadījumos, ja datoru lietotājs strādā ar dažādām grafiskām programmām un zīmēšanai izmanto peli ilgāk par 10 stundām nedēļā.

aprēķinājis, ka no katriem desmit vēža saslimšanas gadījumiem trīs ir

saistīti ar nepareizu uzturu.
Dažos no šiem gadījumiem ļaundabīgi audzēji attīstās, jo ēdiens satur vielas, kuras veicina slimības attīstību.
Piemēram, nitrīti un nitrāti, kuri tiek izmantoti salami un citu līdzīgu produktu uzglabāšanai, var veicināt kuņģa audzēja attīstību.
Daži pārtikas produkti satur aflatoksīnus, kas īpaši jaunattīstītajās valstīs ir atbildīgi par daudziem aknu audzēju gadījumiem. Mediķi skaidro, ka ar dzīvnieku taukiem un proteīniem bagāta pārtika var veicināt slimības attīstību, bet ar šķiedrvielām, vitamīniem un ar citiem mikroelementiem bagātai pārtikai ir pretēja iedarbība uz mūsu organismu. Arī Eiropas Vēža un uztura izpētes iniciatīva ir izpētījusi ēšanas paradumu ietekmi uz veselību Eiropā. Pētījumi liecina, ka, pievēršot lielāku uzmanību tam, ko ēdam, varētu samazināt dažus gremošanas sistēmas audzējus pat par trim ceturtdaļām. Ēdiena izvēle ir būtiska arī attiecībā uz aknām, jo caur šo orgānu iziet visas zarnēs uzsūktās vielas, kuras dažkārt var būt arī kancerogēnas. Tāpat der aterēties, ka, piemeŗam, etanols, ko satur alkoholiskie dzērieni, var veicināt mutes un rīkles vēža attīstību.
Padziļināti pētījumi atklāja, ka ēdiens var ietekmēt dažādu infekciju parādīšanos, kas zināmā mērā var ietekmēt hormonu līdzsvaru, kas pēc tam vēlāk var ietekmēt arī citu ļaundabīgu audzēju, kas vairs nav saistīti ar gremošanas sistēmu, attīstību.

iemesls ir saslimšana ar vēzi, 25% ir saistīti ar smēķēšanu.

„Labā ziņa ir tā, ka smēķēšana ir risks, no kura var izvairīties. Cilvēkam tas ir tikai jāgrib. Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piemēram, piedzīvot infarktu”, saka klīnikas "Premium Medical" interniste Dace Cibule. 
Sirds un asinsvadu slimības, hroniskas plaušu slimības, vēzis — smēķēšanas izraisītās sekas var būt dažādas. „Atceros kāda pasniedzēja teikto — ja Dievs būtu paredzējis, ka cilvēkam jāsmēķē, viņš cilvēkam galvā būtu ierīkojis skursteni. Sava taisnība tur  ir. Faktiski nav orgānu, uz kuriem smēķēšana neatstātu kādas sekas, īpaši tad, ja smēķē ilgstoši un lielu daudzumu cigarešu dienā. Pētījumi rāda, ka tie, kuri sākuši smēķēt pusaudžu gados un turpina smēķēt vismaz 20 gadus, mirst  par 20 līdz 25 gadiem agrāk nekā nesmēķētāji. Jāsaka, ka daudz skaitās jau 3 līdz 5 cigaretes dienā”, atgādina interniste Dace Cibule. 
 
Ja cilvēki atbrīvotos no smēķēšanas atkarības, par 60% varētu samazināt infarkta gadījumu skaitu vīriešiem, bet sievietēm līdz pat 75%. 

kvei!” Vai tas būtu Francijā, Itālijā, Krievijā vai Vjetnamā, pirms

draugi iedzer pa glāzītei, viņi mēdz uzsaukt: ”Uz veselību!” Bet realitāte ir pavisam cita: miljoniem cilvēku dzeršana izrādās liktenīga.
PĀRMĒRĪGA alkohola lietošana ir sarežģīta problēma, un to var iedalīt bīstamā lietošanā, kaitīgā lietošanā un atkarībā. Bīstama alkohola lietošana, pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, ir ”alkohola lietošanas paradumi, kas saistīti ar kaitīgu seku risku”, vienalga, vai šīs sekas ir fiziskas, garīgas vai sociālas. Šādā gadījumā alkohola lietotājs izdzer vairāk, nekā iesaka veselības aizsardzības iestādes, vai pārsniedz likumā noteikto robežu. Kaitīga alkohola lietošana jau nodara ļaunumu lietotāja fiziskajai vai garīgajai veselībai, bet vēl nav izraisījusi atkarību. Alkohola atkarība ir raksturota kā ”kontroles zaudēšana pār spēju atturēties no dzeršanas”. Cilvēks, kam ir izveidojusies atkarība no alkohola, alkst pēc alkohola, turpina dzert par spīti dažādām alkohola izraisītām problēmām un izjūt paģiras, ja alkohols nav pieejams.
Neviens cilvēks, lai kāds būtu viņa vecums, dzimums un tautība, nav pasargāts no bīstamas alkohola lietošanas riska. Kā īsti alkohols ietekmē organismu? Kādu ļaunumu veselībai var nodarīt pārmērīga alkohola lietošana? Ko varētu uzskatīt par drošu alkohola lietošanu?

veicina ekonomisko un sociālo progresu un uzlabo dzīves kvalitāti. Mūsdienu

infrastruktūras nav iedomājamas bez mobilajiem sakariem. Tie savukārt var notikt ar elektromagnētisko lauku (EML) palīdzību. EML frekvenču diapazonu no 100 kHz līdz 10 GHz izmanto komunikācijā – TV un radio, policijas un ātrās palīdzības bezvadu komunikācijās, bet 900MHz un 1800 MHz frekvences – mobilo telefonu sakariem.
 
Pašlaik pasaulē apmēram 1,6 miljardi cilvēku lieto mobilos telefonus. Lai gan nav tiešu pierādījumu par vāju elektrisko un magnētisko lauku ietekmi uz cilvēku veselību, lietojot mobilos sakarus, tomēr sabiedrībā pieaug bažas un šaubas par to nekaitīgumu un drošumu. Ņemot vērā šo jauno tehnoloģiju plašo izplatību un samērā īslaicīgo (neilgo) lietošanu, Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Savienības Eiropas Komisija (ES EK) uzskata par pienākumu pārliecināties par visiem iespējamiem, pat niecīgiem nelabvēlīgiem efektiem saistībā ar EML iedarbību. PVO jau vairākus gadus apkopo informāciju un koordinē pētījumus EML programmas ietvaros saistībā ar visa EML spektra iedarbības efektiem uz cilvēku veselību. ES EK kopš 1999. gada finansē pētījumu projektus tieši saistībā ar EML un mobilo telefonu iedarbību uz veselību, pievēršoties galvenokārt jautājumu izpētei par iespējamo ļaundabīgo audzēju attīstību, par mobilo telefonu ietekmi uz dzirdi, atmiņu un citiem kaitīgiem efektiem uz cilvēka nervu sistēmu. Pētījumu dati vēl tiek apkopoti, bet jau pašlaik publicētie rezultāti neparāda būtisku kaitīgu ietekmi uz telefonu lietotāju dzirdi, nav konstatēta arī to saistība ar ļaundabīgu audzēju riska pieaugumu.